Ar prieku un atbildību par audzēto

Mārtiņš Maltenieks

„Mazā Dārzniecība”

Āzijas  gundegas

Gundegu ģintī iekļauti vairāk nekā 800 sugu augi. Gandrīz visi tie ir daudzgadīgi lakstaugi, kas sastopami visdažādākajās klimata zonās pa visu pasauli. Latvijā izplatītās 15-16 sugas mēs pazīstam kā necila izskata indīgus augus un uzmācīgas nezāles. Āzijas gundegas ir vienīgās, kas izceļas ar savu ziedu krāšņumu un popularitātē vēl aizvien var sacensties ar daudzām nozīmīgām puķu kultūrām.

Gundegas

Eiropā Āzijas gundegas (Ranunculus asiaticus) parādījās jau 16. gadsimtā. Reizē ar tulpēm un anemonēm tirgoņi tās atveda no Austrumu zemēm – Turcijas un Irānas. Sākumā tās vairāk izplatījās dienvidu zemēs - ap Vidusjūru, taču ar laiku tās iemācījās audzēt arī aukstākā klimatā. 17. gadsimta vidū krāšņās austrumnieces pazina jau visā Rietumeiropā.

Šīs gundegas var pavairot gan ar sēklām, gan gumiem, tāpēc puķkopji ātri vien sāka aizrauties ar dekoratīvo īpašību uzlabošanu, panākot aizvien lielāku ziedu pildījumu un krāsu dažādību. 18. gadsimtā šķirņu skaits sniedzās jau simtos, un gundegu audzēšana dārzos bija ļoti tradicionāla. 19. gadsimtā tās sāka speciāli kultivēt ziedu griešanai lecektīs un siltumnīcās. Tolaik šīs “floristu gundegas” bija vieni no tirdzniecībā pieprasītākajiem ziediem, un piegādei uz ziemeļu valstīm jau agri pavasarī tika daudz audzētas Francijā un Itālijā.

Dažādos laikos un audzēšanas vietās ir izveidotas gundegas ar nedaudz atšķirīgām īpašībām, tāpēc puķkopības literatūrā tiek minētas vairākas šķirņu grupas:

  • turku jeb turbānu gundegas (sauktas arī par persiešu vai Āfrikas gundegām) ir pašas senākās šķirnes ar vienkāršiem un puspildītiem ziediem ne visai noturīgos, 30-40 cm garos kātos;
  • franču gundegas, kas veidotas ap 19. un 20. gadsimta miju, ir 25-30 cm augstas un zied bagātīgi ar puspildītiem vai pildītiem vaļējas formas ziediem košās, tīrās krāsās;
  • Itālijas jeb peonijziedu gundegas selekcionētas 20.gadsimta sākumā, un tām raksturīgi izcili pildīti, vienkrāsaini ziedi  un spēcīgi ziedneši.

Āzijas gundegām, izņemot persiešu tipu, ziedi lielākoties ir piecās tīrās krāsās – baltā, dzeltenā, oranžā, sarkanā un rozā. Mūsdienās speciāli griezto ziedu audzēšanai izveidota jauna hibrīdo Āzijas gundegu grupa ‘Victoria’, kurā ziedi jau ir sešās atsevišķās nokrāsās. Plaši pazīstama ir arī zemo hibrīdu grupa ‘Bloomingdale’, kas paredzēta uzziedināšanai podos kā arī stādīšanai konteineros vai logu un balkonu kastēs. Šīm kompaktā auguma gundegām ir ne vien tumšas purpurkrāsas un kremkrāsas, bet arī divkrāsu ziedi ar košākas krāsas svītrojumu ziedlapiņu malās.

Āzijas gundegu audzēšanas paņēmienus nosaka to izcelsme. Savvaļā tās izplatītas Vidusāzijā un Tuvajos austrumos, un līdzīgi anemonēm aug apgabalos, kur ziemās augsne praktiski nesasalst, pavasarī – ziedēšanas laikā, ir vēss un mitrs, bet sausajās, karstajās vasarās tām ir miera periods. Pie mums gundegas nepārziemo, tāpēc, lai panāktu garāku ziedēšanas laiku, dārzā tās jāizstāda iespējami agrāk. Vasaras sākumā, līdzko iestājas karsts laiks, gundegas pamazām beidz ziedēt, un lakstu nodzeltēšana rāda, ka tām veģetācija ir beigusies.

Āzijas gundegām tāpat kā dālijām saknes veido putnu nagiem līdzīgus gumus, kuros tiek uzkrātas barības vielas augšanai nākamajā sezonā. No katra pieauguša vecā guma pēc ziedēšanas veidojas 2-4 jauni gumi, kurus atdalot, gundegas var viegli pavairot. Tos izrok, kad laksti gandrīz jau nokaltuši. Atšķirībā no dālijām gundegu gumus nepieciešams izžāvēt, un sausā veidā līdz stādīšanai tos var uzglabāt pat vairākus gadus.

Gundegas

Gundegas var audzēt arī no sēklām, tikai jāņem vērā, ka visi iegūtie augi nebūs ar vienādām īpašībām, un turpmāk būs nepieciešams atlasīt un ar gumu dalīšanu pavairot skaistākos un izcilākos eksemplārus. Sēklas varam ievākt paši (tikai jāļauj tām labi nogatavoties) vai arī pasūtīt sēklu firmās. Tirdzniecībā gundegu sēklas ir visai reti, jo ērtāk ir stādīt gumus, un pēc tiem ir lielāks pieprasījums. Ne vienmēr piedāvātie gumi ir labas kvalitātes. Pirmkārt - tie var būt pārāk ilgi glabāti un zaudējuši dzīvotspēju, otrkārt – izrādīsies, ka iepriekš nav veikta pienācīga atlase, un kāda daļa ziedu nebūs pildīti, un treškārt tajos var būt “paslēpta” vīrusu infekcija. Te nu katram pašam jāizlemj, kādu audzēšanas metodi izvēlēties. No gumiem audzētās gundegas zied pēc 2-3 mēnešiem, bet sētās – pēc 4-6 mēnešiem.

Jāatceras, ka gundegām tāpat kā anemonēm sēklas dīgst zemākā temperatūrā nekā  citām puķēm (dabiskos apstākļos tas jau ir rudens).  Optimālā temperatūra ir 10-15 *C, un dīgšana ilgst apmēram 15-20 dienas. Jau minētā iemesla dēļ gundegas sēj ļoti agri - janvārī – februārī, pirmo īsto lapiņu fāzē piķē un lauka apstākļiem pieradinātus dēstus izstāda līdzko var ierīkot dobes. Norūdīti augi salnās vairs necieš.

Nav ieteicams augu no auga stādīt tuvāk par 15-20 cm. Tādos pat attālumos 3-4 cm dziļumā stāda arī gumus. Pirms stādīšanas tos nepieciešams uzbriedināt siltā ūdenī (apmēram 24 stundas) kā arī vēlams kodināt pret sakņu puvēm. Arī no gumiem podiņos var savlaicīgi paaudzēt jau krietni lielus stādus.

Dārzā gundegām patiks aizvējš, saulaina vai viegli noēnota vieta un auglīga, caurlaidīga dārza augsne. Smagākās augsnēs būtu jāiestrādā trūdvielas un rupja grants kā arī jāierīko augstas dobes.

Piemērotos apstākļos Āzijas gundegas slimo maz. Sabiezinātos stādījumos un lietainā laikā ziedus, lapas un pat kātu pamatnes var bojāt pelēkā puve. Vēlāk tā var pāriet arī uz gumiem. Pārāk blīvās un mitrās augsnēs var sākties dažādas sakņu puves.

Visbīstamākās gundegām tomēr ir  vīrusslimības, kas izplatītas daudziem gundegu dzimtas krāšņumaugiem (delfīnjām, ozolītēm, anemonēm u.c.) un nezālēm. Tās pārnēsā laputis un tripši, bet infekciju tālāk uz veselajiem augiem ļoti viegli var pārnest griežot ziedus. Slimie gumi nākošajā sezonā slikti aug un ir jauns infekcijas avots, tāpēc aizdomīgie augi būtu nekavējoties jāiznīcina.