Ar prieku un atbildību par audzēto

Mārtiņš Maltenieks

„Mazā Dārzniecība”

Saules zelta ziedi – kliņģerītes

Kā saule atveras tā zaļā kāta galā.

Mans prieks ir še un spožā debess malā.

(Kārlis Skalbe)

Kliņģerītes

Klusa un tomēr neatvairāma ir šo ziedu maģija.  Apbrīnojams miers, dzīvesprieks  un pārliecība starot staro šajā saules krāsu pievilcībā. Pat visdrūmākajos brīžos un lielāko nedienu krīzēs tās spēj mūs mierināt un uzmundrināt. Tās iedveš ticību, rada prieku, remdē sāpes…

Kliņģerīšu ziedi neizceļas ar īpašu greznumu un krāsainību vai formu sarežģītību un aromātu. Tomēr to vienkāršajam, starojošo krāsu skaistumam piemīt kāda īpaša un spēcīga pievilcība, un tās arvien ir bijušas ļoti iecienītas dārzu puķes. Jau tālā senatnē cilvēki cienīja šos augus, jo zināja un izmantoja tajos apslēptās dziednieciskās īpašības. Gadsimtu gaitā tās palīdzējušas ārstēt daudz un dažādas kaites, tāpēc ne velti Linnejs šiem asteru dzimtas augiem zinātniskajā sistemātikā savulaik piešķīris ārstnieciskās kliņģerītes (Calendula officinalis) nosaukumu.

Arī mūsdienās kliņģerītes plaši izmanto gan tautas medicīnā un homeopātijā gan zāļu un kosmētikas līdzekļu ražošanā. Tās ir vienas no populārākajiem un visplašāk audzētajiem dekoratīvajiem un ārstniecības augiem, kas no savas dzimtenes Vidusjūras apkaimē tagad ir izplatījušies pa visu pasauli.

Savvaļā kliņģerīšu ziedus var atrast gandrīz visu cauru gadu. Tāpēc senie romieši uzskatīja, ka tās uzzied katra jauna mēneša sākumā, un šos augus  sauca par kalendulām. Šis ģints nosaukumam  izmantotais vārds, līdzīgi kā kalendārs, ir atvasinājums no latīņu vārda calendae - mēneša pirmā diena. Tikpat pamatots šķiet arī cits skaidrojums par šī nosaukuma izcelsmi no latīņu vārda caleo ar nozīmi kvēlot, spīdēt starot. Arī vēlākos gadsimtos un citās zemēs  kliņģerīšu nosaukumos bieži vien atrodams salīdzinājums ar sauli vai tās krāsu gammu.

Ap 11. gs. kliņģerītes jau audzētas arī citur Rietumeiropā, bet 13. gs. vēl tālāk uz ziemeļiem Viduseiropā. Līdz ar kristietības izplatību šos ziedus arvien biežāk sāka saistīt ar Jaunavu Mariju, jo kliņģerītes ziedēja un tālab daudz tika izmantotas tai veltīto svētku laikā. Viduslaiku mākslā kliņģerītes simbolizēja arīdzan pestīšanu, par ko liecina viens no tā laika nosaukumiem -  Marijas pumpuri t.i. ziedi, kas atveras līdz ar rīta gaismas un saules parādīšanos.

Tolaik izplatīti bija arī tādi nosaukumi kā svētais zelts, Marijas zelts vai Marijas zelta ziedi, no kā veidojies vēl mūsdienās lietotais angliskais nosaukums – Marigolds. Pēc ziedu līdzības tāpat tiek sauktas vēl dažas puķes, bet it īpaši jau samtenes - pavisam citi asteru dzimtas augi, kas cēlušies no Meksikas un Gvatemalas tropiem. Lai nebūtu sajukums, pēdējās, kaut arī nepareizi, sauc par Āfrikas vai Franču, bet kliņģerītes – par skotu vai “Pot Marigolds”, tādējādi uzsverot to izmantošanu medicīnā un kulinārijā (angl. pot – katls, pods, kauss, krūze).

Visai bieži šo puķu nosaukumi radušies arī sēklu izskata iespaidā. Tā vāciešiem tās ir gredzentiņpuķes (ringelblume), bet krievi savukārt kliņģerīšu sēklas salīdzina ar nadziņiem (nogodki). Un kur tad vēl mūsu pašu skanīgie un izteiksmīgie vārdi: kliņģerītes, kliņģelītes, kliņģerenes, kleņģerenes, kreņģelītes, kriņģelenes, kriņģeles, kriņģelīši, kreņģeliņi, kliņģerīši utjpr. Interesanti, ka  Latvijas austrumu malā sastopami arī tādi nosaukumi kā medatkas, moduknes, magatkas, magatkiņas, magotkas un nagodkas.

Kliņģerītes

Kliņģerītēm tautas medicīnā allaž ir bijusi goda vieta, un grūti būs atrast kādu ārstniecības augu grāmatu, kurā tās nebūtu pieminētas. Ārstniecisko tēju un zāļu ražošanai kā arī dažādu noderīgu vielu ekstraģēšanai tās tiek speciāli audzētas daudzviet pasaulē. Pārstrādei, tējām un uzlējumiem parasti sagatavo kaltētus ziedus, periodiski vācot tikko atvērušos ziedus, kurus lēnu žāvē  krēslainās, labi vēdināmās telpās vai speciālās žāvētavās.

Vērtīgāki ir pildītie un košāko toņu oranžie ziedi , jo tajos bioloģiski aktīvo vielu ir vairāk. Ziedu ķīmiskajā sastāvā  bez krāsvielām - karotinoīdiem ir atrastas ēteriskās eļļas, organiskās skābes un daudz dažādas specifiskas vielas, kuru ietekmē kliņģerītēm piemīt tik daudzveidīga ārstnieciskā iedarbība.

Medicīnā galvenokārt izmanto kliņģerīšu antiseptiskās, antifungicīdās un antibakteriālās īpašības. Tradicionāli jau kopš seniem laikiem tās lietotas dažādu ādas iekaisumu, brūču, apdegumu, apsaldējuma čūlu un kukaiņu kodumu apstrādei. Kliņģerīšu tinktūru un uzlējumus tagad izmanto arī grūti dzīstošu čūlu, ēdes, furunkulozes un citu ādas slimību ārstēšanai, kā arī mutes dobuma un kakla skalošanai smaganu vai gļotādas iekaisumu, stomatīta un angīnas gadījumos. Iekšķīgi kliņģerīšu preparātus lieto kuņģa un zarnu trakta čūlu, gastrītu kā arī aknu un žultsceļu slimību ārstēšanai. Tās palīdz sirds aritmijas, mazasinības un paaugstināta asinsspiediena gadījumos kā arī regulē un stimulē kuņģa fermentatīvo darbību. Jaunākie pētījumi liecina, ka ar visu aktīvo vielu kopumu kliņģerītes stimulē  mūsu imūnsistēmu un palīdz cīnīties ar vīrusiem, stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, pazemina holesterīnu un aizkavē audzēju attīstību.

Populārs līdzeklis kliņģerītes ir arī homeopātijā, ārstnieciskajā kosmētikā un veterinārijā. Parfimērijas rūpniecībā kliņģerīšu ekstraktus izmanto dažādu sejas un matu kopšanas līdzekļu ražošanai, bet to ēteriskās eļļas- smaržu sastāvos.

Bez kliņģerītēm neiztiek arī pārtikas rūpniecībā un kulinārijā. Kopš seniem laikiem to ziedlapiņas lietotas sieru, sviesta un mīklas iekrāsošanai, kālab senāk tās sauktas arī par nabaga ļaužu safrānu. Ēdieniem izmainās arī garša, tāpēc kliņģerītes ir nepieciešamas vairāku sieru receptēs un tās var pievienot zupām un gaļas sautējumiem. Tagad ar tām mēdz iekrāsot un aromatizēt arīdzan dažādus dzērienus un saldos ēdienus. Gadsimtiem veca tradīcija, kas tagad no jauna atdzimst ir svaigu ziedu izmantošana salātos. Kliņģerīšu ziedi šajā ziņā izceļas ne vien ar neparastu garšu bet tie ir arī veselīgi, dekoratīvi un krāsaini.

Līdzīgi kā citus augus kliņģerītes var izmantot šķiedru krāsošanai. Ar dažādiem paņēmieniem no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos toņus.

Kliņģerīšu ģintī ir zināmi ap 20 sugu viengadīgi vai daudzgadīgi augi, kas izplatīti no Kanāriju salām līdz Irānai. Pārsvarā tie ir lakstaugi, retāk- puskrūmi.

Slavenākā no visas ģints – ārstnieciskā kliņģerīte, kā jau minēts, aug daudzviet Vidusjūras piekrastē. Tie ir viengadīgi, diezgan salcietīgi, 30-60 cm augsti, zaroti lakstaugi. Stublāji un pamīšus izvietotās, iegarenās lapas klātas ar sīkiem matiņiem. 3-5 cm lielie ziedi, kas pēc būtības ir ziedkopas – kurvīši, izvietoti zaru galos. Kurvīšu ārmalās vienā vai vairākās rindās atrodas auglīgie mēlziedi, kuru krāsa  var būt no dzeltenas līdz sarkanīgi oranžai, kur pretī centrālā daļa sastāv no daudziem steriliem stobrziediem dzeltenā vai tumšbrūnā krāsā.

Kultūrā izveidotajām pildīto ziedu šķirnēm kurvīšos ir tikai mēlziedi. Puķkopības vajadzībām radītas arīdzan zema auguma šķirnes kā arī ieviesta lielāka krāstoņu un mēlziedu formu dažādība.

Kliņģerīšu sēklas- izliekti, zaļganbrūni līdz tumši brūni sēkleņi, kuru lielums, forma un izveidojums atkarīgs no to atrašanās vietas kurvītī. Malējās sēklas ir lielākas un arī augstvērtīgākas. Dīgstību sēklas saglabā 4-5 gadus.

 Neskatoties uz citām vērtīgajām īpašībām, kliņģerītes vispirms ir un paliek nozīmīga, populāra un tradicionāla ziedu kultūra. Tās audzē gan dārzos un apstādījumos, gan izmanto ziedu griešanai, uzziedina siltumnīcās un podu kultūrā.

Kliņģerītes

Kliņģerītes nav kaprīzas, un tām nav nepieciešama īpaša aprūpe, tās ātri aug, zied bagātīgi - arī sliktos laika apstākļos, bet vēsos rudeņos iztur pat –5 *C salnas. Kliņģerītes var audzēt gandrīz jebkurā kaut cik iekoptā augsnē, tomēr vislabāk tās jutīsies vidēji auglīgās, mēreni mitrās un caurlaidīgās augsnēs ar neitrālu reakciju. Tām nepieciešams daudz saules un brīvas vietas, jo lielā ēnā un biezībā tās stipri izstīdz. Dažām šķirnēm nelielā noēnojumā iegūst košākus ziedus.

Kliņģerītes sēj tieši dobēs agri pavasarī, līdzko var sagatavot augsni. Lai arī kliņģerītes mēdz iesēties pašas un uzzied agrāk kā pavasarī sētās, šķirņu sēšana rudenī nav visai droša. Kad sējumi paaugušies, tos nepieciešams izretināt 30-40 cm attālumos, bet, audzējot ziedu griešanai – vēl retāk, lai  veidotos kuplāki krūmi. Kamēr augi vēl maziņi, tie labi pacieš pārstādīšanu, tāpēc sējumus var izpiķēt retāk vai dobēs izstādīt iepriekš izaudzētus stādiņus.

Kliņģerītes sāk ziedēt pēc 50-60 dienām. Papildmēslošana parasti nav nepieciešama, tomēr ziediem audzētās pildītās un lielziedu šķirnes līdz uzziedēšanai var pāris reizes pamēslot ar komplekso pilnmēslojumu (15-20 g/m2). Lai apstādījumos augi ilgāk un bagātīgāk ziedētu, tiem nepieciešams izgriezt vecos ziedus.

Kliņģerītēm sēklas nogatavojas  4-5 nedēļās pēc noziedēšanas, un tās jāvāc regulāri, jo visātrāk izbirst tieši  vērtīgākās - malējās sēklas. Šiem svešapputes augiem sēklaudzēšana ir diezgan sarežģīta, jo jāievēro droša šķirņu izolācija. Pildīto ziedu šķirnēm nepieciešama arī rūpīga augu atlase. Ja “plāno” ziedu augus laicīgi neizrauj, ziedu pildījums nākošās paaudzēs ātri samazinās.

No augu slimībām kliņģerītes pie mums nopietni var apdraudēt vienīgi miltrasa. Lielākoties tā parādās tikai rudens pusē biezi saaugušos krūmos vai ar slāpekli pārmēslotiem augiem. Gadās, ka masveida savairošanās gados laputis uzklūp arīdzan šo augu jaunajiem dzinumiem, un tie var tikt inficēti ar vīrusslimībām.

Puķkopji un ziedu audzētāji, protams, vairāk iecienījuši puspildīto un pildīto ziedu kliņģerītes, kurām tagad izveidotas diezgan daudzas atšķirīgu šķirņu grupas. Sēklu firmas lielākoties piedāvā šķirņu maisījumus, un atsevišķu krāsu šķirnes var iegādāties retāk un arī ne visām grupām. Katalogos atrodamas arī vairākas īpašas šķirnes un oriģināli maisījumi.

Zemās kliņģerītes

  • Fiesta Gitana Mix -  25-30 cm; lieli, ļoti pildīti ziedi; ir šķirnes ar kremkrāsas, dzelteniem vai oranžas krāsas ziediem;
  • Bon-Bon Mix – 25-35 cm; ļoti agras, puspildītiziedi;
  • Calipso Mix -  20-25cm; ļoti lieli, pildīti ziedi ar nelielu, tumši brūnu centru; šķirnes ar dzelteniem vai oranžiem ziediem;
  • Patio Mix – 30-35 cm; vidēji lieli, dažādas krāsas ziedi;

 Augstās kliņģerītes

  • Pacific Mix – 60-70 cm; lieli, puspildīti ziedi garos kātos; šķirnes gaiši dzeltenā, dzeltenā un oranžā krāsā;
  • Ball’s Mix -  50-60 cm; pildīti ziedi; šķirnes dzeltenā un oranžā krāsā;
  • Kablouna Mix -  60-80 cm; lieli, pildīti t.s. anemoņu formas ziedi (ar palielinātiem stobrziediem to centrā); visdažādāko toņu kombinācijas kopā ar gaišu vai tumšu centru;
  • Prince Mix -  60-80 cm; ziedu griešanai un uzziedināšanai; pildīti ziedi ar nelielu dzeltenu vai tumši brūnu centru; šķirnes ‘Golden Prince’, ‘Orange Prince’ un ‘Indian Prince’ (oranži ar tumšu centru);
  • Art Shades Mixed -  45-60 cm; lieli, pildīti ziedi krēmīgās un aprikozsārtās nokrāsās, mēlziedi nedaudz krokoti;
  • Touch of Red Mixed -  40-50 cm; izcilas grieztie ziedi; dažādu toņu pildīti ziedi ar sārti iekrāsotu mēlziedu apakšpusi un maliņām;
  • ‘Pink Surprise’ -  50-60 cm; puspildīti ziedi maigos sārti oranžos toņos;
  •  ‘Radio’ – 45-50 cm; kompakti krūmi, pildītas ziedkopas ar koši oranžiem, caurulīšveida mēlziediem;
  • ‘Porcupine’ – 45 –50 cm; pildītas ziedkopas, spilgti oranži, smaili mēlziedi;
  • ‘Geisha Girl’ -  50-60 cm; oranžas krizantēmveida ziedkopas ar ieliektiem mēlziediem.
  • ‘Grenheart Orange’ -  60-65 cm; neparastas ziedkopas ar zaļiem, palielinātiem stobrziediem centrā un vairākām oranžu mēlziedu rindām ārmalā.

Kliņģerītes

Lai gan kliņģerītes nav starp pašām tradicionālākajām  un plašos apmēros audzētajām griezto ziedu puķēm, tomēr tās varētu būt labs papildinājums jau pārāk ierastajam sortimentam. Vāzēs un kompozīcijās to ziedi saglabā svaigumu 5-6 dienas. Speciāli šim nolūkam izveidotajām šķirnēm ir gan lieli un dekoratīvi ziedi, gan pietiekoši gari un noturīgi kāti. Bez tam to uzziedināšanai nav nepieciešams arī daudz siltuma – pietiek, ja naktīs temperatūra ir 7-10 *C. Kliņģerītes tomēr ir gaismas prasīgi augi, tāpēc  audzēšana ziemas mēnešos nebūs ekonomiski izdevīga. Lielākoties tās uzziedina vai nu agri pavasarī vai vēlu rudenī, kamēr vēl pietiek ar dabisko apgaismojumu. Līdzīgi zemo šķirņu kliņģerītes var audzēt un uzziedināt podos. Jāatceras, ka siltumnīcās vai plēvju blokos tām nepieciešama ļoti laba ventilācija, un tās slimos un izstīdzēs, ja tiks audzētas pārāk blīvi.