Mārtiņš Maltenieks

„Mazā Dārzniecība”

Asteres - rudens zvaigžņu ziedi

Asteru nosaukums celies no grieķu vārda astra – zvaigzne. Leģendās pausta to rašanās no krītošo zvaigžņu putekļiem. Viengadīgās asteres pēc to izcelsmes sauc arī par Ķīnas asterēm. Botānisko nosaukumu Callistephus chinensis (no grieķu kallinos – skaists, stephos – vainags) pirmais ir lietojis franču mūks Inkarvils, kurš to sēklas slepus izveda no Ķīnas. Franči sākumā tās sauca par margrietiņu karalienēm.

Asteres

Saturs:

IZCELSME UN KULTŪRAS VĒSTURE

ASTERU RAKSTUROJUMS

ASTERU AUDZĒŠANAS PRIEKŠNOTEIKUMI

ASTERU KAITĒKĻI

ASTERU SLIMĪBAS

ASTERU SLIMĪBU PROFILAKSE

ASTERU ZIEDKOPU UZBŪVE

ASTERU IEDALĪJUMS UN KLASIFIKĀCIJA

 

IZCELSME UN KULTŪRAS VĒSTURE

  • Kurvjziežu dzimtas viengadīgi lakstaugi;
  • Savvaļā ir tikai viena suga, kas sastopama Tālajos Austrumos, Ķīnā, Mongolijā, Korejā;
  • 1728. gadā Nikolā Inkarvils slepus izved Ķīnas dārzos audzēto asteru sēklas uz Parīzi;
  • Pirmie uzlabojumi Francijā:
    • - ap 1745. gadu iegūtas pildīto ziedu asteres;
    • - gs. beigās vienkāršo ziedu t.s karaliskajām margrietiņām vainagi jau visās asteru krāsās;
  • 19.gs. sākumā Versaļas dārznieks Trufo izveido pirmās dažādu krāsu pildītās peonijziedu asteres;
  • 19.gs. vidū par selekcija centru kļūst Vācija; vēlāk šeit tiek radītas lielākā daļa asteru šķirņu un grupu;
  • 19.gs. beigās – 20. gs. sākumā selekcija attīstās ASV – radītas milzu asteres ar ļoti lielām ziedkopām (Kalifornijas milzis, Amerikas skaistule u.c. grupas);
  • 20.gs. 30-tajos gados asteru selekcijai pievēršas Krievijā un Ukrainā;
  • Mūsdienās selekcijas darbs noris arī Dānijā, Holandē, Polijā, Čehijā, Japānā.

 

ASTERU RAKSTUROJUMS

Asteres

  • Populāra un plaši audzēta rudens ziedu kultūra;
  • Viegli audzējamas, mazprasīgas, aukstumizturīgas;
  • Milzīgs šķirņu klāsts un grupu daudzveidība;
  • Bagātīgi zied, ļoti garš ziedēšanas periods (30-60 dienas);
  • Krāšņi, izturīgi ziedi, liela ziedkopu formu dažādība;
  • Plašs krāsu spektrs un nokrāsu bagātība;
  • Daudzpusīgs pielietojums – dažāda veida apstādījumos, audzēšanai konteineros, grieztiem ziediem (arī siltumnīcās).

 

ASTERU AUDZĒŠANAS PRIEKŠNOTEIKUMI

Asteres

Augšanas prasības:

  • gaismasprasīgi augi ,taču pacieš arī nelielu noēnojumu;
  • vislabāk aug vienmērīgos siltuma (18-20 *C), kā arī augsnes un gaisa mitruma apstākļos;
  • labi aug dažādās augsnēs, taču necieš ļoti smagas, blīvas, slapjas un skābas augsnes;
  • sekla bārkšsakņu sistēma (10-20 cm) – sausuma periodos nepieciešama laistīšana;
  • aukstumizturīgas un īslaicīgi iztur nelielu salu (norūdīti dēsti līdz -3*C, pieauguši augi līdz -6*C);
  • labi pārcieš pārstādīšanu (arī ziedošas);
  • veselīgi un spēcīgi augi slimo maz, postošākā slimība - fuzarioze.

Audzēšanas apstākļu izvēle:

  • vieta – saulaina, atklāta vieta, kur ilgstoši nesaglabājas virszemes mitrums;
  • augsne – jebkura irdena un caurlaidīga, trūdvielām bagāta un mēreni auglīga, kaļķaina augsne ar pH 6,5-7,5.

Augsnes sagatavošana:

  • augsni rudenī dziļi pārrok, iestrādājot labi sadalījušos kompostu vai satrūdējušus (vismaz 2-3 gadus) kūtsmēslus – 1-2 kg/m2, kā arī krītu un dolomītmiltus – 150-200 g/m2 (deva atkarīga arī no augsnes skābuma);
  • pavasarī augsni uzirdina, iestrādājot kompleksos minerālmēslus (30-50 g/m2), un veido dobes;
  • ieteicams - augsnes uzlabošanai rudenī iesēt zaļmēslojumā rudzus, kurus pavasarī iestrādā vismaz 2 nedēļas pirms stādīšanas.

Sēšana un dēstu audzēšana:

Asteres

  • asteres var audzēt ar stādu vai sēt tieši dobēs aprīļa beigās – maija sākumā; laukā sētās asteres uzzied 15-25 dienas vēlāk, toties ir veselīgākas un bagātīgāk zied, taču riska dēļ ir lielāks sēklu patēriņš;
  • 1 g ir ap 400 sēklu, dīgtspēja šķirnēm atšķiras, vislabāk dīgst svaigas sēklas, dīgstība saglabājas 1-2 gadus;
  • svarīgi - sēt kodinātas sēklas (mērcē 1-2 stundas 1% kālija permanganātā, pēc tam noskalo);
  • dēstiem sēj marta beigās sterilā, caurlaidīgā substrātā un piesedz ar 5-7 mm biezu substrāta vai tīru, izkarsētu smilšu slānīti;

Asteres

  • dīgšanai nepieciešamā temperatūra 15-16*C, sadīgst 3-7 dienās;
  • pārpiķē līdzko sāk parādīties īstās lapiņas (7-10 dienas pēc uzdīgšanas);
  • piķējumus tur gaišā, labi vēdināmā vietā 14-15*C temperatūrā, vēlāk samazina līdz 8-12*C;
  • laista minimāli, pēc 10 dienām mēslo ar 0,1% kālija nitrāta šķīdumu, vēlāk - ar kalcija nitrātu un šķīstošo pilnmēslojumu;
  • svarīgi - pirms izstādīšanas dēstus norūdīt un pieradināt āra apstākļiem.

Stādīšana un kopšana:

  • dēsti jāizstāda savlaicīgi, nepieļaujot pāraugšanu vai pārkoksnēšanos; laukā var stādīt maija otrajā pusē;
  • stādīšanas attālumi zemajām šķirnēm 20-25 cm, augstākajām 30-40 cm;
  • sausā laikā asteres jālaista – ne visai bieži, taču pamatīgi;
  • svarīgi - pēc laistīšanas un lietus uzirdināt augsnes virskārtu;
  • papildmēslojumā dod šķīstošos pilnmēslojumus (labāk laistot ar 0,2% šķīdumu) - pirmā reizē (10-14 dienas pēc izstādīšanas) ar slāpekli saturošu pilnmēslojumu, bet pumpuru un ziedēšanas laikā slāpeklis nav ieteicams;
  • svarīgi – savlaicīgi apkarot kaitēkļus un slimības, veikt slimību ierobežošanas pasākumus.

 

ASTERU KAITĒKĻI

  • Dažādas laputis, dārza blaktis, putu cikādes, tīklērces, tripši – novājina augus, sūcot augu sulu, pārnēsā virusslimības; blaktis bojā ziedpumpurus;
  • Pūcīšu kāpuri – apgrauž lapas un izgrauž pumpurus;
  • Sprakšķu kāpuri (drātstārpi) – apgrauž saknes un stublāju pamatni;
  • Dažādas nematodes – bojā saknes, arī lapas un pumpurus (krizantēmu nematode);
  • Zemesvēži – nograuž saknes;
  • Kurmis – izcilā stādus.

 

ASTERU SLIMĪBAS

Sēnīšu izraisītās

Asteres

  • - sējumos un piķējumos
  • sakņu puves – t.s. melnā kāja
  • pelēkā puve
  • - stādījumos
  • Fuzariozes: stublāja pamatnes puve un asteru vīte;
  • Verticilārā vīte;
  • Asteru rūsa;
  • Kurvjziežu miltrasa;
  • Dažādas lapu plankumainības (askohitoze, septorioze).

Vīrusslimības

  • lapu dzeltēšana, lapu kroplība, mozaīka u.c.

 

ASTERU SLIMĪBU PROFILAKSE

  • Piemērotu augšanas apstākļu nodrošināšana – atbilstoša vieta, augsne, apgaismojums, augu biezība;
  • Pienācīga kopšana – vienmērīgs mitruma režīms, sabalansēta mēslošana, ravēšana un augsnes irdināšana;

Asteres

  • Slimību izplatības ierobežošana:
    • - ievērojot augu seku,
    • - kodinot sēklas,
    • - izstādot veselīgus un norūdītus stādus,
    • - profilaktiski miglojot stādījumus ar bordo šķidrumu vai Čempionu,
    • - savlaicīgi aizvācot un iznīcinot slimos augus,
    • - apkarojot laputis un tripšus,
    • - neļaujot savairoties nezālēm (arī stādījumu apkārtnē).

Fuzariozi ierobežojošie paņēmieni:

  • - ievērot augu seku – atkārtoti tajā pat vietā pēc 5-6 gadiem;
  • - izvēlēties pret fuzariozi izturīgas šķirnes;
  • - ievērot slimību ierobežošanas pasākumus;
  • - neizmantot svaigus kūtsmēslus un negatavu kompostu;
  • - nestādīt pēc augiem, kas slimo ar fuzariozi (gladiolas, tulpes, peonijas, magones u.c.);
  • - kā priekšaugus vai zaļmēslojumam izmantot fitoncīdos augus (ķiploki, samtenes, ešolcijas, kliņģerītes);
  • - augsnes atveseļošana ar Trihodermas preparātiem;
  • - sekot un savlaicīgi izrakt slimos eksemplārus, augsni šajās vietās apstrādāt ar fungicīdiem (0,2% fundazolu).

 

ASTERU ZIEDKOPU UZBŪVE

  • Pēc būtības asteru „ziedi” ir blīvas ziedkopas – kurvīši;

Asteres

  • Ziedkopas centrā izvietoti divdzimuma stobrziedi; lielākoties tie ir ļoti īsi un dzelteni;
  • Sievišķie mēlziedi izvietoti 1-2 vai vairākās rindās ziedkopas ārmalā; to krāsojums un mēlīšu forma nosaka ziedkopu dekorativitāti un struktūru;
  • Mēlītes var būt:
    • - īsas - plakanas vai ieliektas,
    • - garas - lentveida un dažādi izlocītas vai saskrullētas,
    • - garas - sagrieztas vai saaugušas dažāda resnuma adatās, tās var būt taisnas vai izliektas.
  • Starp stobrziediem un mēlziediem var atrasties dažādu starpformu sievišķie ziedi;
  • Pildīto ziedu efekts rodas:
    • - daļai stobrziedu pārveidojoties par mēlziediem un tiem pilnībā vai daļēji aizklājot ziedkopu centru,
    • - stobrziediem pagarinoties un iekrāsojoties līdzīgi mēlziediem ārmalā.

     

ASTERU IEDALĪJUMS UN KLASIFIKĀCIJA

Pasaulē reģistrētas ap 4000 šķirņu, pašlaik apgrozībā ir ap 500 šķirņu, plašāk audzē ap 200 šķirnēm. Lai vieglāk orientētos tās tiek iedalītas:

  • pēc augu augstuma - punduru (25 cm), zemās (35 cm), vidējās (60 cm), augstās (80 cm) un gigantiskās (100cm) asteres;
  • pēc uzziedēšanas laika no uzdīgšanas – agras (100-120 dienas), vidējas (120-130 dienas) un vēlas (130-150 dienas);
  • pēc ziedkopu uzbūves – 3 klases:
    • - stobrziedu klases asterēm ziedkopu dekoratīvo efektu rada tikai stobrziedi un mēlziedu praktiski nav;
    • - mēlziedu klases asterēm ziedkopās dekoratīvi ir tikai mēlziedi;
    • - pārejas klases asterēm dekoratīvi ir abu tipu ziedi, kā arī starpformas;
  • pēc ziedkopu struktūras un dekoratīvām pazīmēm – peoniju, krizantēmziedu, pomponu, adatu, staru, strausspalvu utt.

Asteru daudzveidība ir pārāk liela, un nav izstrādāta ideāla un vienota klasifikācija, tāpēc vienai un tai pašai šķirņu grupai var tikt lietoti dažādi apzīmējumi.